22.augusts. 2018. 16:56

Šomēnes Tallinā tiekoties triju Baltijas valstu futbola federāciju vadības pārstāvjiem, kas kopīgi izveidojuši Baltijas reģiona futbola stratēģiskās attīstības paneli, centrālu lomu ieņēmusi futbola līgu attīstība un to nākotnes plāni. Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kaspars Gorkšs izceļ, ka virkne potenciālo izmaiņu vēl tiks skatītas kompleksi, tomēr jau tagad iezīmējas potenciālie regulējumi citu valstu spēlētāju jeb leģionāru ierobežojumos pašmāju čempionātā.

"Latvijas, Igaunijas un Lietuvas futbola federāciju apvienošanās šādā stratēģiskās attīstības panelī ir loģisks mūsu reģiona futbola attīstības turpinājums, jo mums arvien nopietnāk ir jāskatās uz Baltijas futbolu no visu trīs valstu vienota skatupunkta. Līdzīgi kā tas ir starp Ziemeļvalstīm, arī pie mums futbolam ir jāattīstās, ņemot vērā apkārtējā reģiona specifiku, vajadzības un izpratni," pirmo paneļa tikšanos Tallinā ieskicē Kaspars Gorkšs. "Runājām par vairākām mūsu futbolam būtiskām tēmām – līgu attīstību, cīņu pret negodīgu spēļu rezultātu ietekmēšanu un Baltijas kausa izcīņas nākotni nacionālajām izlasēm. Centrālu lomu ieņēma tieši līgu attīstības jautājums, kuru arī savas valsts iekšienē esam virzījuši kā vienu no prioritātēm, jo vēlamies nodrošināt gan Virslīgas, gan zemāko līgu un jaunatnes sacensību izaugsmi un atbilstību starptautiskajai praksei."

"Līgu attīstība, protams, ir ļoti komplekss jautājums, un tieši tā mēs to arī uzlūkojam – izmaiņas nevēlamies ieviest izmaiņu pēc, bet tā vietā veikt skrupulozu analīzi, kam seko pārdomāta rīcība ar Latvijas futbola attīstības interesēm pašā centrā. Šeit pārējo Baltijas valstu pieredze un skatījums kalpo kā lielisks plašāka redzējuma un izpratnes ieguves avots," izceļ Kaspars Gorkšs. "Latvijas kontekstā, nenoliedzami, svarīga ir Virslīgas čempionāta izaugsme, kurā jau ilgāku laiku sasāpējis jautājums ir leģionāru un komandu skaits. To vēlreiz akcentējām šomēnes notikušajā LFF valdes sēdē, kad lēmām par īpašas darba grupas izveidošanu ar mērķi veikt Virslīgas organizatoriskā modeļa analīzi, izvērtēt sacensību sistēmu un modeli nākamo četru gadu posmā, tostarp izvērtējot un nostiprinot arī noteikumus, kas attiecas uz vietējo spēlētāju un leģionāru skaitu laukumā."

"Par komandu skaitu Virslīgas čempionātā, tā saistību ar dublieru čempionātu vai jaunatnes sacensībām, kā arī par virkni citiem iespējamajiem uzlabojumiem, kas skar spēlētāju pieteikšanas ierobežojumus, vēl diskutēsim gan darba grupā, gan plašāk, jo, kā jau minēts, tas ir komplekss jautājums, pret kuru vēlamies izturēties ar vislielāko nopietnību," skaidro Kaspars Gorkšs. "Tomēr jau tagad iezīmējas gaidāmās izmaiņas tajā, kā Virslīgā tiek noteikts leģionāra statuss. Izveidotā darba grupa ir secinājusi, ka pašreizējais regulējums ir pretrunā ar Eiropas Savienības normām, kā arī ir pilnveidojams no Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) vadlīniju redzespunkta. Apzināmies, ka šobrīd šajā jautājumā ir nepilnības, kuras tuvākajā laikā tiks labotas. Tiesa, paturot prātā arī Latvijas futbola attīstības intereses kā neatņemamu un būtisku elementu jebkādās paredzamajās izmaiņās. Kā jau teicu, vērtējam situāciju kompleksi, tāpēc risinājumus meklēsim caur plašu skatījumu."

Kā zināms, Virslīgas čempionātā pašlaik ir noteikts, ka katram klubam ir tiesības pieteikt neierobežotu skaitu citu valstu futbolistu, bet vienlaicīgi laukumā ir jābūt vismaz sešiem spēlētājiem, kuriem ir Latvijas Republikas pase. Pašreizējā regulējumā par citu valstu futbolistiem tiek uzskatīti futbolisti, kuriem ir citas valsts pase.

"Mums kā organizācijai, kas nosaka lietu kārtību Latvijas futbolā, ir jāseko starptautiskajai praksei un jātur godā Eiropas Savienības prasības, tāpēc ar pārliecību varu teikt, ka pašreizējos viesspēlētāju ierobežojumos būs izmaiņas. Ko tas mainīs kompleksi un ar kādiem mehānismiem tādā pašā godā turēsim arī mūsu pašu Latvijas futbola izaugsmes intereses, tuvāko mēnešu laikā analizēsim un lemsim. Pašmāju klubiem, protams, ir jāzina, kam gatavoties nākamās sezonas kontekstā, tāpēc laiku lieki netērēsim," uzsver LFF prezidents.

"Runājot par spēļu rezultātu ietekmēšanas apkarošanu un citiem pakārtotajiem godīgas spēles elementiem, mūs iedrošina un reizē arī motivē visu trīs Baltijas valstu futbola federāciju gatavība uz risinājumiem raudzīties caur visu trīs valstu kopīgu sadarbību. Diemžēl jāatzīst, ka ir izaugusi paaudze, kas uzskata, ka ir normāli neievērot godīgas spēles principus, krāpties un neizrādīt futbolam to cieņu, ko tas ir pelnījis. Tieši tāpēc mums visiem kopā ir jāstrādā pie futbola vides stiprināšanas, lai tā būtu tāda, kurā jaunieši grib atrasties, vecāki vēlas uzturēties un partneri ir kāri iesaistīties," iezīmējot tikšanos Tallinā, turpina Kaspars Gorkšs. "Vēlamies mūsu reģionā attīstīt efektīvu futbola labās slavas iesakņošanu, tā milzīgās pievienotās vērtības izcelšanu, kā arī tautsaimniecībai un valstij kopumā tik parocīgā sporta veida popularizēšanu."

"Apskatījām arī Baltijas kausa izcīņas nacionālajām izlasēm nākotni un iespējamos veidus, kā šo vēsturisko turnīru padarīt vēl interesantāku skatītājiem, spēlētājiem un televīzijai. Idejas ir daudzsološas, taču pagaidām vēl jāpatur svece zem pūra. Lai vai kāda nebūtu šī turnīra nākotne, viens ir skaidrs – no Latvijas izlasei tik dārgās Baltijas kausa trofejas negrasāmies šķirties," noslēgumā piebilst LFF prezidents.

Nākamā Baltijas reģiona futbola stratēģiskās attīstības paneļa tikšanās, kurā padziļinātāk tiks diskutēts par spēļu rezultātu ietekmēšanas apkarošanu futbolā, tiek plānota oktobra beigās Rīgā.


Latvijas Futbola federācija

Saistītie raksti